Ģeneralizētā trauksme

Domājot par raizēm ir svarīgi uzrunāt tādu tēmu kā "grūtības tolerēt nenoteiktību", kas ir raizēšanās pamatā. Grūtības tolerēt nenoteiktību ir kā "degviela" raizēm, metaforiski izsakoties tā ir gluži kā alerģija pret neparedzamām lietām. Tas izpaužas tā, ka ir grūtības emocionāli piedzīvot lietas kas ir nenoteiktas, lietas kuru rezultāts nav iepriekš paredzams. Cilvēkiem ar ģeneralizēto trauksmi nenoteiktība visbiežāk nozīmē šķietami sagaidāmu negatīvu rezultātu, tomēr svarīgi atcerēties, ka notikumi var beigties arī neitrāli vai pozitīvi! Cilvēkiem kam ir grūtības sadzīvot ar nenoteiktību ir raksturīgas sekojošas lietas:

• Notiek izvairīšanās no notikumiem kas ir nenoteikti un šķietami neparedzami. Tādējādi iegūstot īslaicīgu paredzamības un kontroles sajūtu.
• Raksturīga vēlme visu izdarīt pašam. Nekas netiek uzticēts citiem, jo tad ir drošība par to, ka viss tiks paveikts paša spēkiem zināmā veidā. Darot visu pašam ir drošība par to, ka netiks pieļautas kļūdas.
• Baiļu kompensācija - Visu laiku tiek darītas ļoti daudzas lietas, kam pamatā ir bailes pazaudēt iespēju.
• Nemitīgi tiek meklēta informācija, visbiežāk internetā. Dominē bailes no kļūdām, ir raksturīga vēlme izdarīt perfektu lēmumu. Raksturīgas grūtības pieņemt lēmumus, un pat tad kad tie ir pieņemti, bieži vien, pieņemtais lēmums ātri vien tiek mainīts.
• Atkārtoti meklējumi pēc apstiprinājuma - Tad kad ir pieņemti lēmumi vai izdarītas kādas noteiktas lietas, tad cilvēks bieži jautā pēc atgriezeniskās saites citiem. Kā piemēram uzdodot jautājumus - "Vai man sanāca tas un tas? Kā es izskatījos no malas? Vai tavuprāt tas ir pareizākais lēmums?"
  
• Dubultās pārbaudes - Tad kad ir kaut kas izdarīts vai pieņemts kāds lēmums, tam bieži vien seko dažādas "drošības" pārbaudes. Kā piemēram, internetā tiek meklētas medikamentu atsauksmes, rakstot darba ē-pastus dubultā tiek pārbaudītas gramatikas kļūdas, tiek pārbaudīts vai ir aizvērtas mājas durvis u.tml.
  
• Citu pārmērīga sargāšana - Cilvēki ar ģeneralizēto trauksmi bieži vien izsaka komentārus, kā piemēram: "Kad būsi mājās piezvani man", "Lūdzu raksti man katru dienu". Respektīvi ir raksturīgas pārmērīgas raizes ne tikai par sevi, bet arī par citiem cilvēkiem.

Svarīgi ir strādāt ar visām trim pieejām ko piedāvā kognitīvā terapija un psiholoģiskā konsultēšana. Ļoti bieži ģeneralizētās trauksmes gadījumā konsultēšanas sākumā sāk strādāt tieši ar domām kas veicina raizēšanos. Cilvēkiem kam ir ģeneralizētā trauksme bieži ir raksturīga negatīvo notikumu iespējamības pārvērtēšana, tāpēc konsultēšanā tiek strādāts ar šīm domām, kam pamatā mēdz būt katastrofizēšana. Kā viena no pašpalīdzības tehnikām darbā ar domām ir domu pieraksta žurnāls, kurā tiek pierakstītas trauksmainās domas, un tad tās tiek objektīvi izvērtētas, kā piemēram, katrai domai tiek meklēti fakti par un pret, kas apstiprina vai noliedz katastrofālo scenāriju. Svarīgi ir katru no šīm domām izvērtēt objektīvi un reāli. Cilvēkiem ar ģeneralizēto trauksmi ir arī raksturīgs izteikts perfekcionisms, ideja par to, kā lietām ir pareizi jānotiek, un ja notikumi neatbilst šiem ideāliem, tad uz tā pamata rodas trauksme. Terapijas procesā ir svarīgi iepazīt savas pārliecības un mēģināt tās mainīt, kā piemēram, atrast vidusceļu un iemācīties pieņemt to, ka visam nav jābūt perfektam.

Būtisks koncepts ir arī atbildības sajūta, kam pamatā ir pārliecība, ka ja es par kaut ko neraizēšos tad es būšu bezatbildīgs, kā piemēram, esmu no klientiem dzirdēji tādu frāzi kā: ''Kas es būtu par māti, ja es neraizētos". Katrs cilvēks par kaut ko raizējas, un protams, mēs visi raizējamies par sev tuviem un mīļiem cilvēkiem, taču ja šīs raizes ietekmē fizisko un mentālo labsajūtu, ja tās ir konstantas un rada trauksmi, tad iespējams ir nepieciešams tās izpētīt daudz plašākā kontekstā. Cilvēki ar ģeneralizēto trauksmi raizējas tieši par to pašu par ko visi citi cilvēki, tikai daudz intensīvāk. Ir vērts mēģināt strādāt ar ģeneralizēto trauksmi, tādējādi uzlabojot savu dzīves kvalitāti un gūstot prieku no dzīves, nevis dzīvojot patstāvīgās raizēs un trauksmē.

Fiziskie simptomi un sūdzības ir pavadošas jebkuras trauksmes gadījumā. Ģeneralizētās trauksmes gadījumā ir raksturīga uzvilktība, nemierīgums, bieži vien arī somatiskas sūdzības. Ja domās visu laiku pastāv briesmu draudi un dažādi negatīvi scenāriji, tad cilvēka nervu sistēma visu laiku ir pārslogota, jo ir potenciāli jāgatavojas tam ļaunākajam scenārijam, un tas atņem visu dzīves enerģiju. Lai mazinātu fiziskās sūdzības ir jāmeklē veidi kā relaksēt ķermeni no spriedzes. Ļoti palīdzošas ir apzinātības tehnikas, meditācijas ar ķermeņa skenēšanu un progresīvā muskuļu relaksācija. Fiziski ķermenim relaksējoties arī domas paliek mierīgākas. Šajā sakarā ir lietderīgi praktizēt progresīvo muskuļu relaksāciju, tā ir meditācijas tehnika kurā pakāpeniski tiek sasprindzinātas un atslābinātas dažādas muskuļu grupas, tādā veidā soli pa solim izejot katru muskuļu grupu. Regulāri praktizējot relaksācijas tehnikas fiziskie trauksmes simptomi mazinās, rodas lielāka klātesamības sajūta, ka mēs esam šeit un tagad nevis domās peldam nākotnes scenārijos. Pētījumos ir pierādīts, ka regulāras apzinātības prakses paaugstina laimes sajūtu un lielāku apmierinātību ar dzīvi. Manā mājaslapā resursu sadaļā var atrast dažādus meditācijas ierakstus, tai skaitā arī progresīvo muskuļu relaksāciju.

Nobeigumā vēlos teikt, ka strādājot ar ģeneralizēto trauksmi soli pa solim, praktizējot relaksācijas tehnikas, strādājot ar automātiskajām domām un pārliecībām, laikā gaitā ir iespējams iegūt lielāku kontroles sajūta par trauksmi un dzīvi kopumā. Visas šīs lietas, kas minētas šajā rakstā var praktizēt arī pastāvīgi, protams, konsultēšanas procesā to darīt ir daudz vieglāk, jo var dalīties ar grūtībām, ar sasniegumiem, svarīgs ir arī regulārs emocionāls atbalsts ko var sniegt psihologs terapeitiskās attiecībās.