Depresija
Kas ir depresija?
Sabiedrībā ļoti bieži izskan
vārds depresija, dauzi no maniem lasītājiem noteikti zina un
izprot kas ir depresija, daudzi ir ar to personīgi saskārušies,
un liela daļa sabiedrības izmanto šo vārdu savā ikdienā,
sarunājoties par mentālās veselības grūtībām. Kādi ir veidi
kā var izpausties depresija? Kā es varu atpazīt vai man, vai kādam
tuviniekam nav depresija? Un kā to atšķirt no ikdienas situatīvām
skumjām? Šajā rakstā mēģināšu iedziļināties šajos
jautājumos un ieviest lielāku skaidrību depresijas tēmā un tās
simptomātikā. Šis raksts būs mazliet garāks kā citi, jo šī
tēma, tomēr, ir tik plaša, svarīga un komplicēta.
Mūsdienās depresija ir viens no visbiežāk sastopamajiem mentālajiem traucējumiem visa pasaulē, ko raksturo ilgstoši nomākts garastāvoklis, interešu trūkums, pesimisms, iniciatīvas trūkums un somatiskas sūdzības. Apmēram 15% pasaules iedzīvotāju savas dzīves laikā piedzīvo depresijas epizodi. Depresija var būtiski ietekmēt vairākas fundamentālas cilvēka dzīves sfēras, kā piemēram, attiecības, akadēmiskos sasniegumus, sociālo funkcionēšanu, finansiālo stabilitāti un labklājību kopumā. Lai labāk izprastu kas ir depresija tad sākumā iesaku noskatīties šo video ko ir veidojusi Pasaules Veselības Organizācija (https://www.youtube.com/watch?v=XiCrniLQGYc). Šajā video depresija tiek salīdzināta ar "melno suni" kas visu laiku ir cilvēkam līdzās, pavada to ik uz soļa, neļauj izjust prieku par dzīvi un neļauj līdz galam būt klātesošam dzīvē. Depresija ietekmē to kā cilvēks jūtas, kā domā un kā rīkojas. Šobrīd depresijas diagnosticēšanai nav nekādu konkrētu medicīnisku izmeklēšanu kas varētu apstiprināt depresijas esamību, tomēr ir zināmi daudzi simptomi kas raksturo depresiju, kā ari ir zināma esošo simptomu variācijas kuru esamība norāda, ka cilvēkam ir depresija. Aplūkosim iespējamos depresijas simptomus un to kā tie var izpausties.
Ilgstoši nomākts garastāvoklis - Cilvēku visu laiku pavada depresīvs garastāvoklis. Gandrīz nekas vai pilnībā nekas nespēj sagādāt prieku. Lietas un notikumi kas iepriekš ir sagādājuši prieka sajūtu vairāk to nesniedz. Ir sajuta, ka skumjas ir klātesošas visu laiku. Skumju sajutu var pavadīt tukšuma sajuta. Bieži vien gribas raudat, citreiz pat bez acīm redzama iemesla. Bieži sarunvalodā šo stāvokli mēdz saukt par melanholiju - sūdzības par neizskaidrojamu un grūti panesamu sajutu, kas atgādina emocionālas "sāpes", salauztības un nespēka sajutu. Akadēmiskā valodā nomāktu garastāvokli mēdz saukt arī par apātiju un disforiju. Disforija tiek raksturota kā nomākts garastāvoklis ar izteiktu negatīvu emociju spektru un neapmierinātību ar dzīvi. Nomākts garastāvoklis ir viens no galvenajiem un visbiežāk esošajiem depresijas simptomiem.
Interešu zudums - Lietas kas kādreiz bijušas interesantas un saistošas vairāk nesagādā pozitīvas emocijas, tās vairs nav interesantas. Šo simptomu akadēmiskā valodā mēdz saukt par anhedoniju. Anhedonija tiek raksturota kā nespēja izjust prieku, ko pavada zema motivācija piedalīties aktivitātes kas kādreiz ir sagādājušas prieku. Ir pat grūti saprast un definēt pašam priekš sevis - kāpēc ierastās lietas vairāk nesagādā nekādu prieka sajutu.
Apetītes izmaiņas - Šeit var būt dažādas šī simptoma variācijas. Vai nu apetīte ir palikusi sliktāka un negribas ēst vispār, vai gluži pretēji apetīte ir krietni pieaugusi un gribas ēst vairāk. Depresijas gadījumā bieži vien apetīte pieaug un gribas ēst ogļhidrātiem bagātu ēdienu, it īpaši saldumus. Bieži vien depresijas gadījumā pārēšanās ir kā galā tikšanas mehānisms, jeb veids kā risināt smagas emocijas. Tomēr salīdzinoši bieži depresijas gadījumā ēst negribas pavisam, un tādā gadījumā ēdienreizes ir cītīgi jāplāno un ir sevi jāpiespiež ēst lai neiedzīvotos lielākās veselības problēmās. Depresijas gadījumā bieži vērojams ari nogurums, un neēšana vai pārēšanās var veicināt nogurumu. Tāpēc dietas paradumi depresijas gadījumā ir ļoti svarīgi.
Miega traucējumi - Miega traucējumi ir viens no biežākajiem depresijas simptomi, apmēram 90% depresijas pacientu sūdzas par miega traucējumiem. Arī miega traucējumiem var būt dažādas variācijas, iespējams dažiem cilvēkiem būs raksturīgs bezmiegs, grūtības iemigt, agra pamošanās, nakts murgi u.tml. Citiem cilvēkiem bieži vien pēc šķietami pietiekamām miega stundām (7-8 stundas) nav sajūta, ka miegs būtu devis enerģiju un atpūtas sajūtu. Grūtības iemigt bieži vien rodas pārlieku intensīvas domāšanas procesa rezultātā, depresijas gadījumā domu var būt tik daudz, ka tās traucē atslābināties un iemigt. Tomēr bieži vien ir novērojams gluži pretējs stāvoklis, proti, miegainība un pārlieki ilga gulēšana. Ir cilvēki kas depresijas gadījumā ļoti daudzas laika pavada guļot. Miega traucējumi var būt gan kā depresijas simptoms, un tajā pašā laikā, miega traucējumi paši par sevi varbūt depresijas veicinātājs. Pētījumos ir pierādīts, ka miega traucējumi nozīmīgi ietekmē garastāvokli un spriestspējas, kā arī miega traucējumi palielina pašnāvības risku. Depresijas gadījumā ir ļoti svarīgi normalizēt miegu un līdzsvarot miega daudzumu. Miega kvalitāte ir ļoti svarīga, un lai to nodrošinātu miega higiēna ir svarīgs priekšnosacījums.
Nogurums - Nogurums bieži vien ir viens no pirmajiem simptomiem ko novēro visātrāk, un diemžēl, ari viens no simptomiem kas paliek visilgāk, pat tad kad depresija ir jau gandrīz pārgājusi. Nogurumu pavada pazemināta produktivitāte un grūtības koncentrēties. Nogurums ietekmē cilvēka fizisko, kognitīvo un emocionālo funkcionēšanu, tas vājina akadēmiskos un karjeras sasniegumus, ietekmē sociālās un ģimenes attiecības. Nogurums pazemina uzmanības spējas un veicina grūtības koncentrēties. Noguruma pakāpe katram var atšķirties ļoti individuāli, vienu dienu to var izjust izteiktāk, citu dienu to izjūt mazāk, tomēr kopumā tas ietekmē ikdienas spēju normāli funkcionēt. Daudzos depresijas gadījumos nogurumu visspēcīgāk mēdz izjust tieši no rīta, tomēr bieži tas ir paliekošs arī visas dienas garumā. Manā blogā drīzumā būs atsevišķs raksts par depresijas izraisītu nogurumu, tā būtību un metodēm kā veiksmīgāk ar to tikt galā.
Vainas un bezvērtības sajūta - Depresija cilvēka dzīvē ienes ļoti daudz negatīvu emociju. Daudzas dzīves sfēras tiek uzlūkotas negatīvi, gan apkārtējā pasaule un notikumi tajā, gan ari mūsu pašu iekšējā sajūta par sevi ir drūma. Bieži vien depresijas gadījumā mēs sevi sākam redzēt caur mazvērtības prizmu. Reizēm tiek izjusta vainas sajūta. Šī vainas sajūta var būt par daudz ko - par savu depresijas stāvokli, par to, ka citiem jāsadzīvo ar manu depresiju, vainas sajūta par pagātnes notikumiem. Depresijas gadījumā bieži vien aktuālas kļūst pagātnes tēmas. Atmiņās tiek atsauktas pagātnes kļūdas, bieži vien, to ietekme tiek pārvērtēta, un vadoties no tām tiek uzlūkoti tagadnes notikumi. Aktuāla tēma ir attiecības, bieži vien, domās tiek pārcilāta pagātnes attiecību pieredze. Intensīvais domāšanas process veicina dažādas jaunas domu sērijas, kas kopumā veicina vēl nomāktāku garastāvokli, vainas sajūtu un zemu pašvērtējumu. Depresijas gadījumā ir ļoti svarīgi strādāt ar šīm automātiskajām domām, bieži palīdz domu žurnāla rakstīšana un regulāra domu monitorēšana.
Grūtības koncentrēties - Depresijas gadījumā ir grūti pieņemt lēmumus, grūti koncentrēties uz kādu vienu lietu, raksturīgas grūtības vadīt domas efektīvi. Bieži vien to pamana gan pats cilvēks kuram ir depresija, kā ari to var novērot līdzcilvēki. Šajā sakarā ir svarīgi strādāt ar depresijas simptomiem un nomākto garastāvokli. Būtiski ir arī sevi nenosodīt, ja kaut kas nesanāk tā kā vēlētos, svarīgi ir atrast spēju pieņemt sevi un esošo brīdi kurā cilvēks atrodas, ir jādot sev laiks lai tiktu galā ar depresiju. Gandrīz vienmēr depresijas remisijas laikā arī domāšanas procesu kvalitāte uzlabojas un atgriežas sākotnējā līmenī.
Domas par nāvi un paškaitējumu - Smagas depresijas gadījumā cilvēku mēdz pavadīt domas par nāvi. Domās un emocijās aktuāla ir bezcerības un izmisuma tēma. Visas iespējas šķiet izsmeltas, un šķiet, ka viss labais kas varētu dzīvē būt ir beidzies un nav vairs jēgas dzīvot tālāk. Smagos depresijas gadījumos dzīves jēgas sajūta ir pavisam zudusi. Katru gadu liels cilvēku skaits mirst no pašnāvības ko izraisījusi depresija. Es ticu, ka šīs sajūtas ir ārkārtīgi smagas. Gandrīz katrs cilvēks savas dzīves laikā ir kādreiz iedomājies par pašnāvību. Depresijas gadījumā pastāvot domām par nāvi, konsultēšanas procesā tā ir pirmā lieta uz ko ir jākoncentrējas un jāstrādā, vienmēr pastāv iemesli kādēļ ir vērts dzīvot tālāk. Citreiz smagos gadījumos tiek slēgta vienošanās ar terapeitu, no vienas sesijas līdz nākošajai, ka cilvēks turpinās dzīvot un kopīgi tiks strādāts ar depresiju un pašnāvības domām.
Somatiskās sūdzības - Vairumam depresijas gadījumu klāt pavadoši ir arī somatiskie simptomi, jeb fiziskās veselības sūdzības. Visbiežāk tie ir kardiovaskulārie simptomi (tahikardija, sirds pārsitieni, sāpes un diskomforts sirds apvidū) un gastrointestionālie simptomi (vēdergraizes, skābes atvilnis). Bieži vien emocijas netiek izpaustas tieša veidā, bet tās tiek somatizētas, proti, emocijas izpaužas ķermeniskos simptomos. Šajā sakarā ir svarīgi runāt pār emocijām, neapspiest tās, atpazīt tās, un saprast to jēgu. Emocijas nerodas tāpat vien, tās ir radušās kaut kāda iemesla dēļ, tās mums signalizē kaut ko, un sniedz mums vērtīgu informāciju, ir svarīgi runāt pār emocijām, tādējādi "atbrīvojot" tās. Apspiestas emocijas atrod veidu kā likt par sevi manīt, un visbiežāk tas notiek somatizējoties ķermeniskos simptomos. Smagākos gadījumos somatisko simptomu ārstēšanai ir nepieciešami medikamenti.
Depresijas cēloņi:
Psiholoģijas akadēmiskajā
literatūrā tiek diskutēts par diviem depresijas variantiem -
endogēno, jeb bioloģiski noteikto, un situatīvo, jeb reaktīvo
depresiju. Endogēnas depresijas gadījumā ir grūti atrast kaut
kādu iemeslu kas būtu veicinājis depresijas attīstību. Šķietami
cilvēkam ir depresija bez nekāda pamatota iemesla, ari dzīves
vēsturē nav zināmu cēloņu kas varētu būtu veicinājuši
depresiju. Turpretī, situatīvas depresijas gadījumā cilvēka
dzīves vēsturē varam redzēt konkrētus notikumus, kas varētu būt
veicinājuši depresijas attīstību. Visbiežāk tie ir nozīmīgi
zaudējumi, šķiršanās, slimības un traumatiski dzīves notikumi.
Katram no mums ir atšķirīga nervu sistēma un tās jūtīguma
slieksnis, ir cilvēki kas ir emocionāli vairāk ievainojamāki un
daudz jutīgāki uz stresu. Šādiem cilvēkiem pat nelieli stresu
izraisoši notikumi, un nelielas dzīves pārmaiņas var būt
depresijas cēlonis. Turpretī cilvēkiem ar spēcīgāku nervu
sistēmu, un lielāku stresa noturību, pat nozīmīgas dzīves
pārmaiņas var neatstāt nekādu ietekmi uz mentālo veselību.
Svarīgs faktors ir gan individuālās stresa tolerances atšķirības,
gan arī dzīves pieredze. Ļoti liela nozīme ir arī bērnības pieredzei un zaudējumiem. Neskatoties uz to kāds depresijas veids
ir cilvēkam, pastāv dažādas palīdzības iespējas. Daudzi
psihoterapeiti un psihologi uzskata, ka tādas endogēnas depresijas
nemaz nav, un jebkurai depresijai var atrast cēloni un tās
aizsākumu. Būtiskākais ir saprast kā konkrētajam cilvēkam
depresija izpaužas, ko tā viņam nozīmē un kādas palīdzības
iespējas varam piemērot.
Ko darīt, ja man pašam vai kādam no tuviniekiem varētu būt depresija?
Ja
ir aizdomas par depresiju, tad noteikti ir svarīgi par to runāt un
meklēt palīdzības iespējas. Sākotnēji vislabāk par to sākt
runāt ar savu ģimenes ārstu vai psihiatru, pārrunāt visus
simptomus, to izteiktību, to aizsākumu, kā tie ietekme ikdienas
dzīvi, un izrunāt pieejamās palīdzības iespējas. Ja ir iespēja,
ir vērts pieteikties vizītē pie psihologa vai psihoterapeita.
Vairums psihologu un terapeitu var piedāvāt klientiem aizpildīt
dažādas anketas ar kuru palīdzību var potenciāli noteikt
depresijas esamību un tās dziļumu. Tomēr svarīgākais, manuprāt,
ir saprast ko konkrētajam cilvēkam nozīmē viņa sūdzības, un kā
tās ietekme viņa dzīvi. Lielākā daļa psihologu un
psihoterapeitu ir pazīstami ar depresijas
jēdzienu un pārzina visbiežāk izmantotās intervences depresijas
simptomu mazināšanā. Vieglas depresijas gadījumā arī cilvēks
pats var ļoti daudz ko darīt lai mazinātu depresiju. Svarīgi ir
apsvērt fiziskās aktivitātes, sabalansētu uzturu, relaksācijas
tehnikas un stresa mazināšanas pasākumus. Psihologs vai psihoterapeits
visbiežāk var palīdzēt tik galā ar visiem šiem jautājumiem,
kopīgā sadarbības procesā tiek runāts kādas pārmaiņas ir
svarīgi ieviest savā dzīvē, un kā tās veiksmīgāk ieviest!
Galvenais ir sākt par to runāt un meklēt palīdzību. Smagas
depresijas gadījumā ir vērts apsvērt antidepresantu lietošanu.
Daudzos gadījumos kad ir ierobežotas klienta finansiālās
iespējas, tad antidepresantu lietošana var būt finansiāli
vispiemērotākais palīdzības veids. Depresijas ārstēšanas
efektivitātes pētījumos tiek uzsvērts, ka antidepresantu
lietošana kopā ar terapiju ir viens no visefektīvākajiem veidiem
kā pārvarēt depresiju.
Ikdienas skumjas vai tomēr depresija?
Galvenais kas atšķir depresiju no ikdienas situatīvajām skumjam ir tas, ka depresija ietekmē cilvēka normālu ikdienas funkcionēšanas spēju. Proti, cilvēks ikdienā vairs nevar kvalitatīvi funkcionēt kā tas bijis iepriekš. Bieži vien pirmās cieš darba spējas, netiek paspētas izdarītas mājas lietas, ir sajūta, ka ikdienas dzīvē ir vairāk nepieciešama palīdzība no līdzcilvēkiem. Depresiju no skumjam atšķir tas, ka skumjas ir pārejošas, bet depresijas gadījumā skumjas ir intensīvas un noturīgas laikā. Ikdienišķu skumju gadījumā, tomēr visbiežāk, ir lietas kas palīdz šīs skumjas mazināt un atkal priecāties, depresijas gadījumā novērsties no skumjam nav tik viegli. Ļoti būtiski ir ari ņemt vērā to, kas notiek cilvēka dzīvē patreizējā brīdī, bieži vien, ja ir piedzīvots nesens pārdzīvojums, tad tas ir tikai normāli, ja kādu laiku tiek izjustas izteiktākas skumjas. Kā piemēram, sēru gadījumā, kad skumjas var būt tik pat intensīvas un patstāvīgas kā depresijas gadījumā. Sēru gadījumā visbiežāk depresija nemaz netiek diagnosticēta, jo seru laikā, tas ir tikai normāli, ja tiek izjusti depresijas simptomi, jo tā ir normāla reakcija uz zaudējumu. Tomēr, tas nenozīmē, ka nav nepieciešams meklēt palīdzību, ja ir sūdzības par mentālo veselību un tas ietekmē ikdienas spēju normāli funkcionēt, justies labi un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, tad ir vērts apsvērt psiholoģiskās palīdzības iespējas. Bieži vien piedzīvojot nozīmīgas dzīves pārmaiņas tiek izjust spēcīgs stress, kas var ietekmēt mentālo labsajūtu, un šajā brīdī ir svarīgi saņemt atbalstu un palīdzību.
Noslēgumā vēlos teikt, ka depresija cilvēka dzīvē ir izaicinājums, tā rada bezcerības sajūtu, citreiz arī dusmas un aizkaitināmību par ciešanām ko tā ienes dzīvē. Daiļliteratūrā un pašpalīdzības grāmatas depresija tiek poētiski saukta par "Tumšo nakti". Angļu valodā to citē kā "Dark night of the soul", kas apzīmē grūtu un izaicinājumu pilnu laiku. Tomēr mūsdienās palīdzības iespējas ir patiešām plašas. Citreiz depresija var mums arī kaut ko iemācīt, sniegt vērtīgas dzīves atziņas par to, ka kaut kas dzīvē ir jāmaina, protams, tas nemazina depresijas mokošo dabu. Mani ļoti uzrunā K.G.Junga citāts par depresiju, ar ko tad arī šo bloga ierakstu šodien noslēgšu.
"Depresija ir kā sieviete melnā. Ja viņa ierodas, nedzen viņu prom. Ieaicini viņu, piedāvā apsēsties, uzņem kā viesi un uzklausi, kas viņai sakāms"
/K.G.Jungs/
